Investēšana akciju tirgū izmantojot CFD un kredītplecu
Ir dažādi veidi, kā investēt, viens no tiem ir pašrocīgi tirgojoties ar akcijām, akciju tirgus indeksiem, akciju vai nākotnes līgumu (t.s. fjūčeru, futures) cenu starpības darījumiem jeb CFD instrumentiem.
Investīcijas biržā tiek veiktas ar tirdzniecības platformas palīdzību. Vispirms ir nepieciešams pielāgot darba vietu. Tajā jāatver instrumenta cenu grafiks, kurā ir redzamas cenu svārstības, kā arī darījumu pārskata panelis.
Pārliecinieties, kāds finanšu instruments ir piedāvātā CFD līguma pamatā. Tie var būt dažādi instrumenti, piemēram, nākotnes līgums (futures), kas ir kotēts biržā, kādas biržas indeks vai biržā tirgota uzņēmuma akcijas un tamlīdzīgi.
Katram no tiem ir īpaša specifika, ko nosaka šī finanšu instrumenta izcelsme. Ir būtiski pārliecināties, kāds ir vienas lotes darījuma apmērs (vērtība) un kādās vienībās tā ir izteikta. šo informāciju var atrast kontraktu specifikācijā un finanšu instrumentu raksturojumā.
Piemēram, zelta cena ir izteikta dolāros par Trojas unci (viena unce ir aptuveni 31 g), taču 1 CFD līguma vērtība ir 100 Trojas unces. Kviešu CFD cena ir izteikta centos par bušeli (aptuveni 27 kg), taču 1 CFD līgums ir par 5000 bušeļiem kviešu.
Viens cenu starpības(CFD) darījums bieži atbilst nākotnes līguma apjomam (futures), uz kuru tas ir balstīts, taču galvenā CFD instrumentu priekšrocība ir tā, ka iespējams atvērt darījumus ar apjomu sākot pat no vienas simtās daļas no CFD līguma nominālvērtības.
Visa nepieciešamā informācija ir pieejama finanšu instrumentu specifikācijā. Izvēloties pozīcijas lielumu, ir ieteicams lietot darījumu kalkulatoru, kurā jau praktiski varat aprēķināt Jūsu izvēlētā darījuma risku un potenciālo peļņu. Pēc tam nākošais solis ir izmēģināt šādu darījumu mācību demo kontā.
Svira jeb kredītplecs (leverage) ir būtiska pamatkoncepcija, ieguldot atvasināto finanšu instrumentu tirgū. Kredītpleca efekts spēj dot daudzkārt lielāku peļņu kā arī zaudējumus no darījuma, salīdzinot ar ieguldījumu, kas būtu veikts bez kredītpleca izmantošanas
Piemērs
Pērkot zeltu 10 000 eiro vērtībā no juveliera, Jums ir jāsamaksā pilna šī zelta cena. Savukārt ieguldot līgumā par zelta cenu starpību (zelta CFD) ar kredītplecu, kas sastāda 3% no darījuma pilnās vērtības, Jums pietiek vien ar 300 eiro. Jūs gan nekļūstat par zelta īpašniekiem, bet gan dalībnieks cenu starpības (CFD) darījumā. Kad zelta vērtība mainās par 1% jeb 100 eiro, Jūsu darījumā ieguldītā kapitāla izmaiņa būs tikpat liela. 100 eiro izmaiņa, ieguldot 300 eiro, nozīmē 33% peļņu vai zaudējumus darījumā, attiecībā pret Jūsu sākotnējo ieguldījumu, kaut arī reāli, zelta cena ir mainījusies tikai par 1%. Tas nozīmē, ka darījuma kredītplecs ir 33:1 (viena procenta izmaiņas zelta cenā mainīja mūsu ieguldījuma vērtību par 33%). Darījumos ar kredītplecu ieteicams neizmantot visu pieejamo ieguldījumu kapitālu, bet gan darījuma apjomu aprēķināt tā, lai vienā darījumā netiek pārsniegts Jūsu izvēlēts maksimālo pieļaujamo zaudējumu slieksnis, kas ir ieteicams ne lielāks par dažiem % no Jūsu kopējā kapitāla.
Atverot CFD darījumu, tiek fiksēts darījuma tips(pirkšana vai pārdošana), cena un apjoms. Darījuma segumam nepieciešamo ķīlas līdzekļu apjoms tiek rezervēts Jūsu tirdzniecības kontā, un Jūs kontrolējat atvērto darījumu. Jums jārūpējas, lai brīvo līdzekļu apjoms vienmēr būtu lielāks nekā ķīla, tāpēc ieteicams darījuma apjomu izvēlēties tā, lai darījumam atvēlamo svārstību brīvo līdzekļu apjoms krietni pārsniegtu ķīlas apjomu. Jo, ja brīvo līdzekļu apjoms nokritīsies zem darījumu specifikācijā noteiktā ķīlas līmeņa pret brīvajiem līdzekļiem apjoma, Jūsu pozīcija var tikt automātiski slēgta, lai nepieļautu negatīvo svārstību tālāku zaudējumu palielināšanos.
Kaut sākotnēji visi šie aprēķini var šķist diezgan sarežģīti, mūsu konsultanti ir pieredzējuši skaidri un saprotami pastāstīt par finanšu instrumentu tirdzniecības niansēm un specifiku, lai Jūs ar pārliecību varētu ieguldīt, zinot ka visu esat izdarījis pareizi. Sazinaties ar mums, ja šķiet, ka nepieciešams kāds padoms!
Piemērs
Atgriezīsimies pie piemēra par zeltu un pieņemsim, ka mūsu tirdzniecības kontā bija tieši 300 eiro. Ja zelta cena sākotnēji pieauga par 1%, mūsu kontā būtu 100 EUR peļņa, un mūsu konta vērtība būtu 400 eiro. Darījuma segumam nepieciešamo ķīlas līdzekļu apjoms ir joprojām 300 eiro. Tas nozīmē, ka mēs izmantojam 75% mūsu kapitāla. Tas ir pārāk daudz saprātīgām investīcijām. Kāpēc?
Pieņemsim, ka zelta cena atgriežas iepriekšējā līmenī. Tas nozīmē, ka mūsu konta vērtība nokrītas atpakaļ līdz 300 eiro. Šajā brīdī 100% mūsu līdzekļu tiek lietoti kā darījuma segumam nepieciešamā ķīla. Turpmāku zaudējumu gadījumā, līdzekļu apjoms kontā vairs neatbildīs atvērtā darījuma prasībām un tiks signalizēts par papildus iemaksas nepieciešamību (margin call). Ja netiks veikta konta līdzekļu papildināšana vai aizvērta zaudējumus nesošā pozīcija un tiks pieļauta tālāka konta vērtības samazināšanās līdz 50% līmenim no darījumā nepieciešamā seguma summas (Jūsu konta vērtība būs 150 eiro salīdzinājumā ar nepieciešamo segumu 300 eiro apmērā), Jūsu darījums tiks aizvērts automātiski, lai nepieļautu pārāk lielus zaudējumus.
Kāpēc ir tik būtiski, neizmantot pārāk lielu daļu no saviem līdzekļiem kā segumu darījumos?
Pat ja Jūs pareizi prognozējāt cenu izmaiņas, nav iespējams precīzi noteikt, tieši kurā brīdī Jūsu prognoze izpildīsies, un tā ir ļoti būtiska nianse. Jūsu pozīcijai bieži var nākties piedzīvot arī nelielas negatīvas cenu izmaiņas, kuras svārsta Jūsu kapitāla brīvo līdzekļu apjomu. Ja šī Jūsu kapitāla darījumos neizmantoto līdzekļu daļa ir nepietiekama darījumā pieļaujamo svārstību nodrošināšanai, pārāk ātri var iestāties nepietiekamu brīvo līdzekļu apjoma attiecība pret atvērto darījumu ķīlu, kad brokeris automātiski slēdz Jūsu darījumu. Tādējādi Jūs ne tikai palaidīsiet garām peļņas iespēju, kur patiešām bijāt veicis pareizu prognozi, bet vēl būsiet spiests saņemt zaudējumus - jo tirgus svārstības izrādījās lielākas, nekā Jūsu konts var izturēt ar Jūsu izvēlēto darījuma apjomu. Tāpēc, ja šaubāties, vienmēr izmantojiet darījumu kalkulatoru lai aprēķinātu un izvēlētos tādu darījuma apjomu, kas nerada pārāk lielus vai neparedzētus zaudējumu riskus.
